Rīgā šobrīd ir pirmdiena, 2018. gada 19. novembris, 15:25
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

Skola kā jaunais latvietības stūrakmens

August 05, 2016

Taira Zoldnere

Šogad karstā jūlija nedēļas nogalē pasaules latviešu sadzīves aktīvisti atkal pulcējās ikgadējā konferencē "Latvieši pasaulē – piederīgi pasaulei", kas  notiek jau sesto gadu. Tradīcija aizsākās ar semināru "Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi", kuru 2011.gadā organizēja Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Gadiem ejot pierādījies, ka tēma “Latvieši ārpus Latvijas” kļūst arvien nozīmīgāka, un konferences ietvars un dalībnieku skaits ar katru gadu paplašinās. Konferenci organizē Kultūras ministrija, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un ELA.

Konference strādāja vairākās darba grupās, bet šoreiz īpāši nozīmīga likās tēma “Latviskā izglītība diasporā”. Dr. Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece prezentēja plašu pētījumumu par latviešu valodas prasmēm diasoras bērnu vidū. Plašais pētījums aptver ap 2000 ārpus Latvijas dzīvojošu bērnu gan no latviešu, gan jauktām ģimenēm. Vispirms jāsaka, ka vēlme, lai bērns runātu ne tikai mītnes zemes valodā, bet arī latviešu valodā, ir vairāk kā 85% vecāku. Savukārt praktiski šo vēlmi realizē daudz mazāk ģimeņu. Pētījumā pierādīts - jo jaunākā vecumā bērns pamet Latviju, jo valodas zināšanu līmenis ir vājāks. Tāpat arī jauktajās laulībās bērni sliktāk zina un mazāk lieto latviešu valodu, it īpaši, latvietis ir tēvs. Ir skaidrs, ka ģimenē valodas “nesēja”ir māte. Vislabāk bērniem veicas ar latviešu valodas saprašanu, tad ar runāšanu, mazāk ir tādu, kas var arī lasīt un pavisam maz to bērnu, kas latviski var izteikties arī rakstiski. Tomēr latviešu valodas skolas apmeklē tikai apmēram 13% disporas bērnu ar latviskām saknēm. Bieži vien vecāki nav motivēti, ir noguruši vai izjūt finansiālas grūtības un latviešu valodas apguve tiek pamesta novārtā. Tomēr pat neapmeklējot skolu, ir iespējams apgūt un uzturētt latviešu valodas zināšanas. Pētījums pārliecinoši pierāda to, ka pats galvenais priekšnoteikums, lai bērns saglabātu latviešu valodu, ir valodas lietošana ģimenē. Tas ir liels izaicinājums vecākiem, jo, nonākot savā sociālajā vidē, bērni automātiski tiecas adaptēties un integrēties tajā,  un vēlas arī mājās lietot mītnes zemes valodu. Tomēr, kā atzīmēja visi runātāji – gan pētnieki, gan pedagogi, valodas lietošana ikdienā ģimenē ir noteicošais faktors, lai bērns saglabātu spēju runāt latviski. Liela nozīme ir iespēja vasarās pavadīt laiku Latvijā, latviski runājošā vidē, kā arī mācīties latviešu valodu dažādās nometnēs kopā ar vienaudžiem, vienlaikus ar citām nodarbēm, kas arī norisinās latviski. Jaunieši augstu vērtē prasīgus skolotājus, un apzinās cītīgas mācīšanās pozitīvo iespaidu.

Latviešu skolas skolotājs, ilggadīgs direktors, PBLA Izglītības padomes loceklis Māris Pūlis no Lielbritānijas, kurš strādā nedēļas nogales skolās jau vairāk kā trīsdesmit gadu, atzina, ka darbs skolās ir izaicinājumu pilns. Ir jāmotivē vecāki, lai regulāri vestu bērnus uz skolu, ģimenes bieži pārceļas, maina dzīves vietu savās mītnes zemēs, skolām ir nepiemērotas telpas, arī skolotājiem bieži vien zūd motivācija, cilvēki jūtas noguruši, negrib uzņemties papildus slodzi. Esošās izglītības programmas arī ir nepietiekamas un neapver dažādos valodas līmeņos runājošu bērnu vajadzības. To apzinoties, ar latviešu valodas apmācības izstrādi un novērtējumu nodarbojas tādas Latvijas valsts iestādes kā Latviešu valodas aģentūra, Izglītības un Zinātnes ministrija, Valsts Izglītības satura centrs, un citas. Ir panākts liels progress, tomēr vēl ļoti nepieciešama ir valodas tālmācības programma, programma saskaņotiem valodas zināšanu līmeņiem, jāizstrādā diasporai un Latvijai derīgs valsts valodas eksāmens. Jāsaka, ka pirmais valsts valodas pārbaudes eksāmens, novērtējot valodas zināšanu līmeni,  ārvalstīs notika šovasar ASV, vasaras vidusskolā “Garezers”. Valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja 44 pretendenti – gan skolēni, gan skolas absolventi gan arī mācībspēki, beigās saņemot savam valodas zināšanu līmenim atbilstošu “Valsts valodas prasmes apliecību”. Valodas prasmes apliecība dod iespēju jaunietim iestāties Latvijas valsts augstskolās valsts apmaksātās studiju programmās, kā arī strādāt Latvijas valsts iestādēs un citos Latvijas uzņēmumos.

Kā atzina Māris Pūlis, latviešu sabiedrība ārpus Latvijas noveco un bieži vien latviešu biedrības un draudzes vairs nav latviešu sadzīves centri. Šo funkciju ar jaunu dinamisku cilvēku un ģimeņu piesaisti tagad pilda latviešu nedēļas nogales skolas. Līdz ar to, latviskās izglītības nozīmi disporā nevar pārvērtēt – tā māca valodu, kultūru, uztur dzīvu mūsu “latvietību”, tā saliedē tautu ārpus dzimtnes, iesaista latviešu sabiedrībā jaunus cilvēkus. Drīz atkal būs  klāt septembris, un sāksies  jaunais mācību gads. Lai tas veiksmīgs visām latviešu skolām un skolēniem gan Latvijā, gan visur pasaulē!