Rīgā šobrīd ir piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 01:28
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

Kas latvietim ir Dziesmu svētki?

March 25, 2013

Amerikas latviešu apvieniba (ALA) atbalsta ASV mākslinieciskās kopas dalībai XXV Vispārējos Dziesmu un XV Deju svētkos ar stipendijām.

Liekas, esam iegājuši īstā Dziesmu svētku ciklā. Nupat 2012. gadā dziedājām XIII Vispārējos ASV Dziesmu un Deju svētkos Milvokos, šogad, 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam notiek XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki Latvijā. Savukārt mēs, Ziemeļkalifornijas latvieši, gatavojamies rīkot nākošos Rietumkrasta Dziesmu svētkus 2015. gadā.

Domāju, ka mums katram sava Dziesmu svētku pieredze – citam kā dziedātājam, citam kā skatītājam.

Mani pirmie Dziesmu svētku iespaidi saistās ar milzīgām lietus gāzēm lielajā Mežaparka estrādē. Man varēja būt kādi desmit gadi, manai jaunākajai māsai attiecīgi seši, un no lietus tikām glābtas Ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā, kur mana tēva māsa strādāja par ārsti. Pirmo pret-lietus palīdzību saņēmām karstas tējas veidā ar pīrāgiem un citiem gardumiem. Vēl atceros, ka uz koncertiem vienmēr tika ņemts līdzi lielais karalauka tālskatis, lai daudzgalvainajā dziedātāju mežā sameklētu “savējos”.

Tā saka: “Kur trīs latvieši, tur koris”. Koru skaitu Latvijā lēš ap 400, un kas zina,  cik latviešu koru ir visā pasaulē! Visos laikos, kad latvieši izceļojuši no dzimtās zemes – gan DP nometnēs, gan tagad, ekonomiskās emigrācijas laikos, jaunajās mītnes vietās ātri vien entuziastu grupiņas nodibina vienu vai otru dziedāšanas kopu. Un patiesi, koris ir visdemokrātiskākā sabiedrības sociālās sadzīves forma, kas dod gandarījumu gan sanākot kopā, gan kopā veidojot mākslas darbu - dziesmu.

Dziesmu svētku tradīcija aizsākās tālajā 1864. gada pavasarī, kad tika  sarīkoti latviešu vīru koru dziedāšanas svētki Dikļos, kuros piedalījās 6 kori. Tomēr I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, un šo gadu arī skaitām par Dziesmu svētku dzimšanas gadu. Dziesmu svētku tradīcija ir tik stipra, ka tie notika visos laikos un pie visām valdībām. Ilgāki pārtraukumi bijuši tikai no 1910.-1926. un no 1938. - 1948. gadam I un II Pasaules karu laikā. Padomju varas gados dziesmu svētkiem vienmēr tika piemeklēts ideoloģiski propogandisks “veltījums” -  piemēram, V.I.Ļeņina simtgadei un Latvijas padomju republikas dibināšanas trīsdesmitgadei veltītie Dziesmu un Deju svētki.

Dziesmu dienas un Dziesmu svētki organizēja un uzmundrināja latviešus arī bēgļu nometnēs Vācijā. Pirmie trimdas Dziesmu svētki notika jau 1947. gadā bēgļu nometnē Eslingenā. Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947.gadā žurnālā ”Sauksme” rakstīja: "Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes."  Eslingenas Dziesmu svētku tradīcija turpinājās arī jaunajās latviešu trimdas mītnes zemēs. Tā deva iespēju trimdā dzimušajām paaudzēm saglabāt, izjust un svinēt latvisko mantojumu.(http://www.itl.rtu.lv/LVA/index3.php?id=1163)

Savukārt pirmie Dziesmu svētki ASV notika 1953. gadā Čikāgā ar 22 koru un pāri par 600 dziedātāju piedalīšanos. Skatītājos – ap 5000 cilvēku. Kopš tā laika dziesmu svētki ASV notiek regulāri, pie kam gan Austrumu, gan Rietumu krastā. Pirmie Rietumu krasta Dziesmu svētki tika sarīkoti 1962. gadā Sietlā, bet nākošie - Sanfrancisko 1967. gadā. Arī Kanādā jau 60 gadus notiek Dziesmu un Deju svētki, un nakošie paredzēti 2014. gadā Hamiltonā.

Eiropā dziesmu svētku tradīcija iesākās vēlāk- 1964. gadā Hamburgā un turpinājās ar sešiem Dziesmu svētkiem līdz 1989. gadam. Šobrīd Eiropas latviešu apvienība gatavojas rīkot Eiropas latviešu Dziesmu un deju dienas Briselē 2015. gada jūnijā, godinot Latvijas prezidentūras gadu Eiropas savienībā.

Dziedāšanas tradīcija turpinās arī Austrālijas latviešu sabiedrībā, kas  2012. gada nogalē jau 54. reizi rīkoja plašas Austrālijas latviešu kultūras dienas Adelaidē.

Savukārt šogad visi koru dziedātāji un deju kopu dejotāji dzīvo lielā notikuma - XXV Vispārējo Dziesmu un XV Deju svētku noskaņās. Dalību svētkos pieteikušas vairāk kā 50 mākslinieciskās kopas no latviešu diasporas pasaulē. No ASV piedalīsies Čikāgas vīru koris, Ņujorkas latviešu koris un Sanfrancisko latviešu koris, kā arī tautas deju grupas “Jautrais pāris” no Indianapoles, “Namejs” no Vašingtonas , “Pērkonītis” no Mineapoles un “Trjedeksnītis” no Sietlas.

Amerikas latviešu apvienība (ALA) vienmēr ar atbalstu ir sekmējusi Dziesmu svētku tradīciju ASV. Arī šogad ALA un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība (ALJA) aktīvi atbalsta dziedātājus un dejotājus dalībai Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos Latvijā – gan ar plašu informāciju, gan stipendijām.

ALA valde lemj par atbalsta stipendijām dziesmu svētku dalībniekiem
No kreisās - J.Mežinskis, A.Bataraga (ALA priekšsēde), M.Jansons, V.Kārklis, R.Šverns, T.Zoldnere, T.Trautmanis (R.Eglīša foto)

 

Lai gan vairāk pieminēju korus, tomēr dejotāju skaits ASV un Kanādā ir vismaz tikpat liels, ja ne lielāks par dziedātāju skaitu.

Un tomēr –  gribu atgriezties pie jautājuma: “Kas latvietim ir Dziesmu svētki?”

Tie ir mēģinājumi un atkal mēģinājumi, kad pēc garas darba dienas tumšā vakarā jāsēžas mašīnā, lai stundu vai ilgāk brauktu uz dziedāšanas vietu. Tie ir pašaizliedzīgie koru diriģenti un kormeistari, kas ierodas vienmēr – veseli vai slimi. Tie ir draugi un radi, kas sagādā Nobeiguma koncerta grāmatiņas no Rīgas. Tās ir grūtās repertuāra dziesmas, kur piepūle tiek ne tikai balss saitēm, bet arī smadzenēm – kā to visu izdziedāt!

Bet tas ir arī prieks katru nedēļu satikt savus labos draugus soprānus , altus, tenorus un baritonus. Tas ir neizskaidrojami pacilātais noskaņojums, kāds vienmēr rodas pēc mēģinājuma – gan plaušas izvēdinātas, gan joki izstāstīti un smiekli izsmieti. Tas ir lepnums par mūsu bagāto un seno mūzikas kultūru, tik unikālu nelielai tautai. Tas ir aizraujošais kustības un pārgalvīgais varēšanas prieks dejotājiem. Un, beidzot, tas ir visaptverošais gandarījums, kas pārņem pēc labi nodziedātas dziesmas, kad aizkustinājuma asaras acīs gan dziedātājiem, gan klausītājiem.

Tāpēc mēs atliekam citus darbus, pārvaram nogurumu un braucam uz mēģinājumiem.

Dziesmu un deju svētki ir šo sajūtu esence, kulminācija un daudzu tūkstošu kopīgs vienojošs garīgais spēks, kam nelīdzinās nekas cits pasaulē. Tas latvietim ir Dziesmu svētki.