Rīgā šobrīd ir piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 01:16
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

JBANC konference aktualizē jautājumu par drošības situāciju Baltijas kaimiņu reģionā

May 08, 2015

Ilze Garoza

Baltijas valstīm ir daudz nopietnāk jāstiprina savas aizsardzības spējas, Rietumiem daudz vairāk jāsniedz atbalsts Ukrainai tās cīņā par savas teritoriālās integritātes saglabāšanu un ASV valdībai jāuzņemas daudz vairāk līderības, lai apturētu Krievijas agresiju Eiropā – šīs ir dažas no atziņām, kas izskanēja Apvienoto Baltiešu komitejas (Joint Baltic American National Committee - JBANC) rīkotajā konferencē "History Repeated: Baltics and Eastern Europe in Peril?“, kas norisinājās Vašingtonā, DC šī gada 17. un 18. aprīlī.

Analizējot Krievijas izvērstās agresijas motīvus Ukrainā un tālākos iespejāmās rīcības scenārijus, vairāki konferences runātāji norādīja, ka Krievijas valdošā režīma ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā galvenā motivācija šobrīd ir par katru cenu saglabāt un noturēt kontroli pār valsti. Kā to prognozēja Lietuvas kādreizējais premjerministrs Andrjus Kubiļus, ņemot vērā notikumu attīstību Krievijā, Vladimirs Putins varu centīsies saglabāt tik ilgi, cik viņa veselība to ļaus, kas varētu būt nākamos 20 - 25 gadus. Viņš Putinu pielīdzināja „bandītam“, norādot, ka cīņā pret bandītiem pastāv trīs rīcības scenāriji – kauties pretīm, saukt kādu palīgā vai mukt projām. Pēdējā iespēja Baltijas valstīm, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, nepastāv. Pēc Kubiļus teiktā, Krievijas kleptokrātiskā režīma vislielākais drauds būtu Ukrainas panākumi ceļā uz eiropeizāciju, līdz ar to kādreizējais Lietuvas premjers aicina Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV sniegt atbalstu Ukrainai tās cīņā pret ārvalstu agresoru, palīdzēt tai reformu ieviešanas procesā un sniegt materiālo un finansiālo atbalstu šo mērķu sasniegšanā. Kā to konferncē norādīja Ukrainas Kongresa komitejas Amerikā pārstāvis Maikls Sokivs (Michael Sawkiw) un apliecināja vairāki citi runātāji, šobrīd jautājums neesot vairs par Ukrainas aizstāvību, bet gan par visas Eiropas drošības stiprināšanu un nosargāšanu.  

Šobrīd Krievija, izmantojot modernākās informācijas tehnoloģijas, ir izvērsusi plašu informācijas karu pret Rietumiem, kuras mērķis esot, nevis iekarot Rietumvalstu iedzīvotāju sirdis un prātus, bet gan dezinformēt un radīt apjukumu, tādā veidā ietekmējot starptautisko sabiedrisko domu un paralizējot lēmumu pieņemšana Rietumos, norāda eksperti. Vairāku runātāji uzsvēra, ka viens no spēcīgākajiem maigās varas ieročiem Putina rokās esot Krievijas finansētā televīzija „Russia Today“, kurā ik gadu tiekot ieguldīti vairāk nekā 300 miljoni dolāru un kuras reportāžu skatījumi internetā pārsniedz miljardu. Kādreizējā RT diktore Liza Vāla (Liz Wahl), kura pērn tiešajā ēterā profesionāli ētisku motīvu vadīta paziņoja par aiziešanu no šīs Kremļa finansētās raidstacijas, konferencē skaidroja, ka RT savu mērķu sasniegšanai izmanto noliegumu, faktu sagrozīšanu un izlaišanu, kā arī dažādas konspirācijas teorijas, kas sagrauj priekšstatus, kas ir patiess un kas nav. Tas, ko Krievija ir uzsākusi, ir cīņa par cilvēku apziņu un centieni panākt absolūtu informatīvu dominanci, skaidro drošības eksperts Pols Džojāls (Paul Joyal), kurai pēc citu diskusijas dalībnieku domām, Rietumi šobrīd nespējot dot adekvātu atbildi.

Viens no sesiju moderatoriem, bijušais ASV valsts sekretāra padomnieks un Eirāzijas jautājumu eksperts Pols Goubls norāda, ka pat Rietumvalstu mediji nerāda labu piemēru, jo liela daļa reportāžu par Ukrainā notiekošo tiek gatavotas, nevis Kijevā, bet Maskavā.

Runājot par Rietumu reakciju uz Krievijas agresiju, Helsinku Komisijas pārstāvis Orests Deičakivskis (Orest Deychakiwsky), ka šī atbilde var izpausties trīs veidos – diplomātiski, ekonomiski un militāri. Deičakivskis norāda, ka ASV Kongress atbalsta stingrāku sankciju noteikšanu pret Krieviju, tajā pat laikā ASV administrācija esot piesardzīga pret šādu soļu speršanu, pamatojot to ar nevēlēšanos veicināt konflikta tālāku eskalāciju. Citi eksperti gan norāda, ka tieši Rietumu kavēšanās ar palīdzības sniegšanu Ukrainai ir tā, kas provocē Putinu uz tālāku agresiju Eiropas austrumos, un pauž uzskatu, ka ir pienācis laiks Ukrainai sniegt palīdzību ar letāliem ieročiem, kas ļautu tai sevi pasargāt no tālākas Krievijas bruņoto separātistu virzīšanās Ukrainas iekšienē. Kā to savā uzrunā uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, šobrīd ļoti būtiski ir panākt arī pastāvīgu NATO spēku izvietošanu Baltijas valstu teritorijā, kas kalpotu kā papildus garants Baltijas valstu drošībai. Līdzīgu uzskatu par pastāvīgu NATO bāzu izvietošanu Baltijas valstu teritorijā konferences noslēgumā pauda arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, neslēpjot savas bažas par sabiedroto kavēšanos ieguldīt savā aizsardzībā, norādot, ka gan Baltijas valstis, gan NATO var darīt vairāk. Tomass Hendriks Ilvess pauž nostāju, ka Baltijas valstīm nav tiesības sūdzēties NATO, ja tās pašas neizpilda savas dalībvalsts saistības pret šo organizāciju, kas paredz aizsardzībai novirzīt vismaz 2 procentus no IKP. Jāatzīmē, ka Igaunija ir vienīgā no trīs Baltijas valstīm, kuras aizsardzības budžets sasniedz NATO nosprausto dalībvalstu slieksni, kura sasniegšanā šobrīd atpaliek absolūtais vairākums NATO dalībvalstu.

Atskatoties uz JBANC 11. konferences norisi, JBANC izpiddirektors Karls Altau norāda, ka šī bijusi viena no saturiski kvalitatīvākajām JBANC konferencēm, kas ne vien pulcēja lielu interesentu skaitu un kurā tika pārrunāti daudzi aktuāli jautājumi, bet kurā augstā līmenī bija pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis. JBANC vadītājs arī norāda, ka Vašingtonā notikusī konference piesaistīja ne tikai senus un uzticīgus Baltijas drošības veterānus, bet pulcēja arī daudz gados jaunu interesentu, kas veidoja aptuveni ceturto daļu no JBANC konferences dalībniekiem. To vidū bija gan astoņi Amerikas latviešu apvienības (ALA) atbalstīti jaunieši, gan arī igauņu un ukraiņu kopienas pārstāvji vecumā līdz 35 gadiem. Bez Amerikas latviešu apvienības, konferences norisi atbalstīja arī Pasaules brīvo latviešu apvienība, Baltijas-Amerikas Brīvības fonds un Igauņu nacionālā padome Amerikā.