Rīgā šobrīd ir pirmdiena, 2018. gada 19. novembris, 15:25
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

Altistes Andras Dārziņas un pianista Venta Zilberta koncertu turneja 2015. g. rudenī ASV

September 17, 2015

Dace Aperāne

Andras Dārziņas un Venta Zilberta sešu koncertu turneja ASV notiks šo rudeni:  Detroitā (25. sept.), Klīvlandē (26. sept.), Mineapolē (27. sept.) , Vašingtonā, DC (2.okt.), Priedainē, NJ (3.okt.) un Bostonā (4. okt.). Šī būs latviešu altistes Andras Dārziņas pirmā koncertu turneja latviešu kopienai ASV.  Latviešu Kultūras biedrība TILTS rīko turneju sadarbībā ar Detroitas latviešu biedrību, Klīvlandes latviešu koncertapvienību, Minesotas latviešu koncertapvienību, Latviešu organizācijām Vašingtonā, Ņudzersijas latviešu biedrību, Latviskā Mantojuma fondu Bostonā un ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības atbalstu.  Koncertos skanēs latviešu un citu komponistu kamermūzika.

Pirmdien, 21. septembrī, Latvijas Radio 3 Klasikas tiešraidē notiks Andras Dārziņas un Venta Zilberta  studijas koncerts, kas dubultosies kā “Ieskaņas koncerts” abu izcilo mākslinieku turnejai Amerikā.  Koncerts notiks sadarbībā ar Latviešu Kultūras biedrību TILTS.  Koncertu varēs klausīties www.latvijasradio.lv plkst. 18:00 (Latvijas laikā).  Pēc tam, koncertu varēs noklausīties LR3 archīvā.

Andra Dārziņa un Ventis Zilberts ir allaž bijuši degsmīgi latviešu mūzikas “vēstneši”, ilggadīgi atskaņodami latviešu kamermūziku gan Latvijā – koncertzālēs Rīgā, Siguldā un citās pilsētās, gan ievērojamos festivālos un koncertos Eiropā.  2013. gadā, A. Dārziņa un V. Zilberts ierakstīja latviešu klasisķas mūzikas tvartu “Latvian Impressions II” ar vācu ieraksta firmu Animato.  Par savu pirmo tvartu ar latviešu mūziku altam un klavierēm –“Latvian Impressions I”, Andra Dārziņa saņēma PBLA Kultūras fonda “Krišjāņa Barona” balvu.   

Andra Dārziņa par sevi stāsta:  “Es mēģinu skatīties “aiz” notīm, saprast, ko komponists gribējis pateikt. Mūzikas valodā var radīt visvisādus tēlus un emocijas, pat diezgan komplicētas - cerību, nervozitāti, rezignāciju, atmiņas, vientulību, impulsivitāti, nevaldāmu prieku, pārsteigumu utt. Manuprāt, spektrs ir daudz lielāks, nekā tikai tas, ka mūzika ir priecīga vai bēdīga. Es mēģinu to izteikt spēlējot, ne jau kā loģisku stāstu, ko var tulkot mūsu valodā (tādi skaņdarbi arī ir), bet sekot mūzikas emocionālai spriedzei, plūsmai. Domāju, ka šajos meklējumos jābūt pilnīgi patiesam, jāaizmirst sevi, nekas nedrīkst būt viltots vai uzspiests. Ja spēj klausītājiem sniegt emocionālu vai intelektuālu pārdzīvojumu, izraisīt jūtu pacēlumu, tad atskaņojums ir patiesi skāris cilvēku sirdis. Manuprāt, tā ir mūzikas un muzicēšanas jēga.” (Laikraksts Latvietis Nr. 292, 2014. g. 17. janv.)