Rīgā šobrīd ir piektdiena, 2018. gada 16. novembris, 14:15
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

Latvijas Okupācijas muzeja skaidrojums par Nākotnes nama nepieciešamību

September 17, 2015

Kāpēc Nākotnes Nams?

Nosaukumam vairākas nozīmes: tā ir gan esošās padomju laikā celtās ēkas pārbūve, gan jaunā, mūsdienīgā ekspozīcija, kas tajā atradīsies, gan arī – simboliski – okupācijas seku pārvarēšana. Architekts Gunārs Birkerts ar Latvijas Okupācijas mūzeja piebūves balto apšuvumu simbolizē gaišo nākotni, uz kuru mēs ceram – iepretī Latvijas tumšajai pagātnei zem vācu un padomju okupācijas varas. Ēku Mūzeja vajadzībām ceļ Latvijas valsts. Nākotnes Namam paredzētie ziedojumi iekārtos jauno ekspozīciju un telpas Mūzeja darbiniekiem, krājumam un apmeklētājiem. Citi ziedojumi palīdz Mūzejam strādāt un piepildīt savu misiju: atcerēties, atgādināt un pieminēt svešo varu noziegumus pret Latvijas valsti, tautu un zemi. Arī Nākotnes Namā Mūzejs būs pazīstams kā Latvijas Okupācijas mūzejs.

Kāpēc vairāki Latvijas architekti novēloti iebilst pret Nākotnes Namu?

Arī mēs, un ne tikai mēs, prasām – kāpēc? Vairāku Latvijas architektu nesenais un pēkšņais publiskais protests pret Nākotnes Nama celtniecību Mūzeju pārsteidza tieši laikā, kad pēc teju 10 gadiem projekts beidzot tuvojas īstenošanai. Protestētāji izvērsa kampaņu, kuŗu raksturo pretrunības, maldināšana un noklusēšana. Projekts draudot sabojāt vai iznīcināt svarīgu padomju modernisma architektūras pieminekli. Mūzejam piebūve neesot vajadzīga. Tā esot nepareizi plānota un izšķērdīga. Tajā būšot galvenokārt biroju telpas un koridori. Netiekot izmantoti pagrabi. Jaunajai ekspozīcijai varot piemērot veco ēku, bet darbiniekus un krājumus – vai pat visu Mūzeju – izmitināt bijušajā Čekas ēkā.

Vai architektu protestam ir labs pamatojums?

Tāda nav. Par padomju modernisma architektūras pieminekli veco ēku sauc tikai protestētāji. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to nav atzinusi par aizsargājamu architektūras pieminekli. Rīgas pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības padome nav iebildusi pret projektu. Visi nepieciešamie saskaņojumi bija iegūti jau 2008. gadā. Gunāra Birkerta projekts 1999. gadā nojaukšanai paredzēto ēku papildina ar baltu piebūvi, saglabājot lielāko daļu autentiskā melnā apšuvuma, izmantojot pagraba telpas un tai pašā laikā dubultojot izmantojamo platību pilnvērtīgam Mūzeja darbam. Projekta apturēšana nozīmētu ne tikai ap 1 miljona eiro valsts un ziedotāju līdzšinējā ieguldījuma zaudējumu, bet daudzus gadus jauna projekta realizācijai. Praktiski – ilgstošu Mūzeja darbību nepiemērotās pagaidu telpās. Tas attiecas arī uz Mūzeja darbinieku vai visa Mūzeja pārvietošanu uz bijušo Čekas ēku, t.s. Stūra māju. Milzīgā ēka ir trīsreiz lielāka par Mūzejam nepieciešamo. un renovācijā jāiegulda daudz vairāk nekā tagadējās ēkas renovācijā un piebūves celšanā. Valdība skaidri pateikusi, ka tuvākajā laikā to nedarīs. Turklāt Stūra mājā nav ne izstāžu zāļu, ne krājuma glabāšanas telpu, kas paredzētas Nākotnes Namā.

Kāpēc Mūzeja nākotnei nepieciešams paplašinājums?

Lai varētu efektīvi strādāt. Mūzejam, kas pauž Latvijas likteni divu okupācijas varu pakļautībā un vardarbībā, ir svarīgi atrasties pilsētas centrā, kur tam var viegli piekļūt Latvijas augstie valsts viesi, daudzie ārzemju tūristi, kā arī apmeklētāji un skolēni no Latvijas novadiem un Rīgas. Mūzejam nepieciešamas piemērotas paplašinātas izstāžu un publiskas telpas, kā arī normatīviem atbilstošas telpas krājuma izvietošanai un darbiniekiem. Lai Mūzejs efektīvi strādātu, tā ekspozīcijai, izstādēm, krātuvēm, savstarpēji saistītajām darbības programmām un darbiniekiem jābūt kopā vienā vietā. Piebūves projekts veidots, lai apmierinātu visas šīs vajadzības. Vecajā ēkā ik gadus apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 100 000; paplašinātajās telpas kapacitāte būs līdz 200 000 apmeklētāju gadā.

Kādas ir izredzes par spīti architektu iebildumiem Mūzeju beidzot paplašināt?

Ļoti labas. Jāatceras, ka Mūzeja ēka pieder valstij. Ar 2006. gadā pieņemto Latvijas Okupācijas mūzeja likumu tā nodota lietošanai Latvijas Okupācijas mūzeja biedrībai "Mūzeja darbības nodrošināšanai un Mūzeja krājuma izvietošanai." Ministru kabineta rīkojums Nr. 286 „Par Latvijas Okupācijas mūzeja ēkas Rīgā Latviešu strēlnieku laukumā 1, rekonstrukciju" tika apstiprināts jau 2007. gada 17. maijā. Tas nekad nav atcelts, bet laika gaitā vairakkārt pārformulēts. Celtniecību aizkavējusi gan finansiālā krīze, gan projekta pakļautība valsts iepirkumu konkursiem un apstrīdējumiem. Patlaban nepieciešama tikai Rīgas būvvaldes izsniegta būvatļauja, lai jau šoruden varētu izsludināt iepirkuma konkursu celtniecībai. Valdība ir formāli apstiprinājusi gatavību ēku uzbūvēt līdz 2017. gada vasarai, lai līdz 2018. gadam tajā varētu iekārtot mūsdienīgu Latvijas Okupācijas mūzeju. Esam tam gatavi.

Ko starplaikā dara Mūzejs?

Latvijas Okupācijas mūzejs apzinās savu misiju un turpina strādāt. Mūzejs apkalpo valsts protokola vizītes; to apmeklē svarīgas ārvalstu delegācijas, studiju grupas un mediju pārstāvji. Tā krātuves glabā liecības, dokumentus, fotogrāfijas, mākslas darbus un piemiņas lietas, kas daudzpusīgi izgaismo un apmeklētajiem parāda okupācijas perioda vēsturi. Mūzeja Izglītības nodaļa ir viena no pirmajām un aktīvākajām Latvijā. Publiskās vēstures nodaļa veic pētniecības darbu, kā arī gādā par Latvijas un ārzemju sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Mūzejam ir plaša sadarbība ar mūzejiem, pētniecības un memoriālām institūcijām ārvalstīs. Ir izplānota un daļēji uzbūvēta jaunā ekspozīcija. Par spīti aizkavējumiem un grūtībām darbs šogad norit pat trijās vietās: pagaidu telpās Raiņa bulvārī, bijušajā Čekas namā un vecajā Mūzeja ēkā. Mūzeja saime intensīvi gatavojās darbam paplašinātajos apstākļos. Par to liels paldies ziedotājiem, kuŗi nodrošina efektīvu Mūzeja darbu. To arvien vairāk novērtē arī Latvijas valdība gan palīdzot finansēt Mūzeja darbības programmas, gan atbalstot Nākotnes Nama celtniecību.

Kāpēc Mūzeja misija atcerēties, pieminēt un atgādināt svarīga Latvijai tieši tagad?

Tāpēc, ka Krievijas ārpolītikā Hitlera–Staļina pakts turpina dzīvot. Krievijas kaŗš par cilvēku prātiem ir tikpat reāls kā kaŗš ar ieročiem. Propagandā, vēstures viltošanā un dezinformācijā Krievija iegulda milzu līdzekļus. Latvijas valsts prezidents, valdība un vadošās aprindas saprot un augsti novērtē Latvijas Okupācijas mūzeju kā svarīgu vēsturisku uz faktiem balstītu atgādinājumu par pagātnes noziegumiem un brīdinājumu par tagadnes apdraudējumu. Mūzeja Goda padomes locekļa, Austrumeiropas un Krievijas eksperta Paula Goubla (Paul Goble), vārdiem šais apstākļos Mūzeja nozīme "tikai pieaug."

Kā var izteikt atbalstu Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Namam?

Patlaban rit parakstu kampaņa Nākotnes Nama atbalstam.  Parakstu lapas var izdrukāt no šīm vietnēm; no tām var arī balsot elektroniski:: www.okupacijasmuzejs vai http://nakotnesnams.lv/atbalsts.php.