Rīgā šobrīd ir piektdiena, 2018. gada 16. novembris, 13:38
Sākumlapa Kas mēs esam Aktualitātes

ALA rīkotā seminārā spriež par Latvijas drošības jautājumiem

March 27, 2016

2016. gada 5. martā sasaistē ar Amerikas latviešu apvienības (ALAs) valdes sēdi Čikāgā ALAs un Čikāgas latviešu organizāciju apvienības izkārtojumā Čikāgas latviešu biedrībā norisinājās informatīvs seminārs, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un Latvijas goda konsuls Roberts Blumbergs. Semināru vadīja ALAs Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere.

Semināra ievadā Latvijas vēstnieks A.Razāns pateicās Čikāgas latviešiem un Amerikas latviešu sabiedrībai kopumā par tās ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā un norādīja uz vairākiem nopietniem izaicinājumiem, ar ko šobrīd saskaras Latvijas drošības garanti - Eiropas Savienība un NATO. Saistībā ar Eiropas Savienību, ar ko cieši saistīta Latvijas ekonomiskā drošība un izaugsme, satraukumu rada šovasar jūnijā gadāmais balsojums par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no šīs organizācijas, kā arī samilzušā bēgļu krīze Eiropā.

Tāpat Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, kā arī visai NATO kopumā, milzīgs izaicinājums ir Krievijas agresīvā politika un tās radītais apdraudējums reģiona drošībai. Latvijas vēstnieks norādīja, ka jau tagad Baltijas valstīs esot novērojamas “hibrīdkara” pazīmes, kas ietver intensīvu Krievijas propagandu, kas vērsta uz NATO dalībvalstu pilsoņu morāles sagraušanu. Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem reģiona drošībai, Latvija pēdējos gados strauji sākusi palielināt savu aizsardzības budžetu. Šogad vien šis pieaugums lēšams 40% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paredzams, ka jau 2018. gadā Latvija aizsardzībai tērēs 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai veicinātu Latvijas finanšu sektora drošību, pēdējā laikā uzsākta pastiprināta Latvijas finanšu sistēmas uzraudzība ar mērķi mazināt riskus, ko rada lielais nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas finanšu sistēmā. Tāpat Latvija turpinot iesākto kursu korupcijas apkarošanā, tiesu sistēmas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Lai arī zināmas neērtības Latvijā radījusi nule notikusī valdības maiņa, tomēr tiek prognozēts, ka jaunās valdības politiskais kurss būtiski neatšķiršoties no iepriekšējās valdības īstenotā kursa.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis norādīja, ka PBLA jau vairāku gadu garumā, reaģējot uz ārējās drošības pasliktināšanos Eiropā, aicinājusi Latvijas valdību strauji palielināt tās aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšszemes kopprodukta, kā to paredz NATO vienošanās. Tāpat PBLA atkārtoti mudinājusi Latviju stiprināt tās Austrumu robežu, cīnīties pret korupciju un sakārtot mazspējīgo tiesu sistēmu. Vienlaikus PBLA caur savām dalīborganizācijām, tajā skaitā ALA, regulāri atgādina latviešu mītnes zemju valdībām par Krievijas radīto apdraudējumu Baltijas valstu un starptautiskajai drošībai. Ar mērķi veicināt Latvijas ekonomiskās izaugsmes procesu, PBLA jau divas reizes Rīgā rīkojusi Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kuros aicināti piedalīties ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti. Marta beigās PBLA priekšsēdis Rīgā tiksies ar Latvijas jaunās valdības ministriem, lai pārrunātu sadarbības iespējas starp Latvijas valstis un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.

Semināra nobeigumā Latvijas goda konsuls Roberts Blumbergs norādīja uz vairākiem, viņaprāt, pozitīviem pavērsieniem Latvijā, to skaitā, pastiprināto cīņu ar Latvijas Valsts ieņēmuma dienesta sakārtošanu, ēnu ekonomikas sakārtošanu un finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanu. Kā pozitīvus pavērsienus R. Blumbergs izcēla arī Latvijas uzņēmēju sekmīgu ienākšanu ASV tirgū, kā piemērus minot, SAF Tehnikas, Valmieru stikla šķiedras u.c. uzņēmumus, kuri atvēruši savas filiāles ASV. Pozitīvi esot vērtējams arī Baltijas valstu uzsāktais darbs pie Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izbūves posmā no Tallinas līdz Viļņai, kas eventuāli stiepsies no Berlīnes līdz Helsinkiem. Kā negatīvu lietu Latvijas goda konsuls saredz nestabilo situāciju Eiropas Savienības politikā saistībā ar Lielbritānijā plānoto balsojumu par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības, bēgļu krīzi Eiropā, kā arī Latvijas iekšpolitiskās problēmas, tādas kā veselības aprūpes un tiesu sistēmas nesakārtotība, kas varot atsaukties arī uz Latvijas ārpolitisko drošību. Jautājumu un atbilžu daļā semināra dalībnieki interesējās gan par Latvijas valdības cīņu pret Krievijas propagandu, gan par Latvijas spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm, gan par šķēršļiem Latvijas okupācijas muzeja rekonstrukcijas procesā un par to iespējamiem risinājumiem.